pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Eiro riski un labumi

Valsts kase ir apkopojusi eiro ieviešanas riskus un labumus



Valsts kase ir apkopojusi eiro ieviešanas riskus un labumus, ko gūs iedzīvotāji. Kā viena no visbūtiskākajām lietām tomēr ir fakts, ka pieredze no citām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, rāda, ka pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīcijas ir pieaugušas, ārvalstu investori vairāk uzticas eiro nevis vietējām.

Tāpat eirozons valstīm ir pieauguši kredītreitingi investīcijām, jo eiro ieviešana skaidri aspoguļo valsts spēcīgo ekonomiku, tas, protams,  veicinās ārvalsts investīciju pieplūdumu, kas savukārt veicinās ekonomikas attīstību, radīs jaunas darbavietas un attīstīs konkurenci, kas savukārt uzlabos kvalitāti.

svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Lauku tūrisms šogad ir sācis atdzīvoties

Lauku tūrisms šogad ir sācis atdzīvoties

Šī gada nozīmīgākā tendence lauku tūrismā - tas sācis atdzīvoties no krīzes, un kopumā lauku tūrisma mītnēs nakšņojušo viesu un viņu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar pagājušo 2011.gadu. Tas nenozīmē ienākumu palielināšanos, jo viesi naudu tērē prātīgi un rēķinot līdzi savus izdevumus, tāpat arī ir augušas izmaksas lauku tūrisma īpašniekiem sava biznesa uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai. Šogad lauku tūrismā 35% bijuši ārvalstu viesi, bez tam Krievijas un Lietuvas tūristu skaits audzis uz pusi - 50%.


Pieprasītākie lauku tūrisma pakalpojumi - joprojām vidēji 80% atpūtnieku visās saimniecībās ir no Latvijas, otrajā vietā, atkarībā no saimniecības atrašanās vietas un specializācijas - Lietuva, Vācija, Krievija, Igaunija vai Zviedrija. Joprojām nozīmīgs klientu loks ir ārzemēs strādājošie latvieši un uzņēmumi, kas lauku viesu mājās rīko pasākumus.
Stabili aug apmeklētāju skaits apskates saimniecībās, kas piedāvā apskatīt, nogaršot un iegādāties lauku labumus.
Pieprasītākie pakalpojumi naktsmītnēs ir pirts (lauku, melnā, ar baseinu), pirtnieka pakalpojumi, kāzas un citas svinības, laivas, makšķerēšana, SPA, masāža, dabas tūrisms, velo, ekskursijas pa apkārtni.

Krievijas tūristu skaits rekords Latvijā

Krievijas tūristu skaits rekords Latvijā

Šogad-2012.gadā, tāpat kā pērn, Latviju visvairāk ir apmeklējuši tūristi no kaimiņvalsts Krievijas, taču šogad sasniegts Latvijas viesnīcās uzņemto Krievijas tūristu skaita rekords, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ārvalstu viesu uzturēšanos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā viesojies 75 301 Krievijas tūrists, kas ir par 33% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, kad tika uzņemti 56 596 kaimiņvalsts tūristi.
Savukārt pēdējo desmit gadu laikā Latvijā uzņemto Krievijas tūristu skaits audzis teju sešas reizes - 2002.gada trešajā ceturksnī Latvijas viesnīcas un naktsmītnes uzņēma 13 131 kaimiņvalsts tūristu.

Kopumā šā gada trešajā ceturksnī kopējais tūristu skaits no visām valstīm Latvijā ir samazinājies par 1% - no 405 038 tūristiem 2011.gada trešajā ceturksnī līdz 399 979 tūristiem šā gada attiecīgajā ceturksnī.


Apaļkoku importa vērtība 2012.gadā pieaugusi uz pusi


Apaļkoku importa vērtība 2012.gadā pieaugusi uz pusi nekā pērn
 2012.gada desmit mēnešos apaļkoku importa vērtība Latvijā bijusi par 51,4% lielāka nekā tādā pašā laika posmā pērn, informē Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments.
Ievesto apaļkoku vērtība 2012.gada desmit mēnešos bija 20,12 miljoni latu, salīdzinot ar 13,29 miljoniem latu pērn.

Kopā gada desmit mēnešos ievesti 551 100 kubikmetru apaļkoku salīdzinājumā ar 357 700 kubikmetriem šajā laika posmā pagājušajā gadā.

Vislielāko importa īpatsvaru veidojuši skuju apaļkoki - vairāk nekā 13 miljonu latu vērtībā. Lielākā skujkoku importētājvalsts parasti ir bijusi Lietuva - šogad ar 12,50 miljonu vērtu 251 500 kubikmetru ievedumu.

Kopā meža nozares imports desmit mēnešos sasniedzis 285 814 miljonus latu, kas ir par 9,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad meža nozares imports veidoja 260,373 miljonus latu.

Savukārt šā gada desmit mēnešos Latvijas meža nozares eksports pārsniedzis viena miljarda latu robežu, sasniedzot 1,022 miljardus latu.

Kopējais meža eksports bijis par 4,4% lielāks nekā attiecīgā periodā pērn, kad meža nozares eksports veidoja 979,48 miljonus latu.

sestdiena, 2012. gada 29. decembris

Būvniecība - visstraujāk augošā nozare 2012.gadā


Būvniecība ir visstraujāk augošā nozare 2012.gadā

Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares uzņēmējiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 17,8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 14,3%, inženierbūvju būvniecība - par 19,4%.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2012.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3%, savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu būt 8,3%, bet līdz 2016.gadam - vidēji 4%-6,8% ik gadu. 2011.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu veidoja 12,4%.

Šogad deviņos mēnešos izsniegts vairāk būvatļauju jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai nekā pērn atbilstošā periodā. Centrālās statistikas pārvaldes datubāze liecina, ka šogad trīs ceturkšņos jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai tika izsniegtas 184 būvatļaujas, pērn atbilstošā periodā - 175.

Trīs ceturkšņos audzis arī izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai. Pērn trīs ceturkšņos jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniegtas 893 atļaujas, šogad - 963.

Šogad sākti arī vairāku valstiski nozīmīgu objektu būvdarbi vai arī noslēgti līgumi par to veikšanu.

Pie negatīvajiem procesiem nozarē var minēt kavēšanos ar jauno Būvniecības likumu, kurš patlaban tiek skatīts jau trešajā Saeimā un vēl joprojām nav pieņemts. Tautsaimniecības padome decembra sākumā aicināja Saeimu aktivizēt darbu un trīs mēnešu laikā pieņemt uzņēmējiem būtisko Būvniecības likumu.

Šogad īpaši jūtams kļuva arī tas, ka Latvijas būvniecības tirgū patlaban trūkst gan mazkvalificēta, gan arī kvalificēta darbaspēka. Ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā būvkompānijas darba apjomus nevarēs veikt tieši darbaspēka trūkuma dēļ, norādījuši vairāki būvniecības nozares uzņēmēji.

Latvija uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības, nosakot konkrētus enerģijas un klimata mērķus. Piemēram, līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20%, līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%, laika periodā no 2009.gada līdz 2016.gadam paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē, panākot 9% enerģijas patēriņa samazinājumu, paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Dažas būtiskas izmaiņas sākot ar 2013.gadu


No 2013. gada 1. janvāra tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par 1% un tā būs 24% apmērā līdzšinējo 25% vietā. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

No 2013. gada 1. janvāra likumā „Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā arī izmaiņas attiecībā uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem - no 3000 latiem uz 1000 latiem tiek samazināts slieksnis, no kura ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, savukārt no 10 000 latiem uz 5 000 latiem tiek samazināts slieksnis, no kura nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Tāpat arī nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, būs pienākums deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.

Plānots, ka 2013. gada 1. janvārī stājas spēkā arī jauns Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums. Tas neparedz būtiskas izmaiņas, un tajā kopumā ir saglabātas līdz šim spēkā esošā likuma normas. PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē dažādas normas, paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru. Vienlaikus tas paredz ieviest arī vairākas nodokļu maksātājiem labvēlīgas PVN piemērošanas normas: izvēles iespēja piemērot PVN lietotā nekustamā īpašuma darījumos, tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu, kā arī līdz 22 eiro ir paaugstināta ar PVN neapliekamā preču sūtījuma vērtība. Likums galīgajā lasījumā Saeimā izskatīts 2012.gada 29.novembrī, un paredzēts izsludināt tuvākajā laikā.

No 2013. gada 1. jūlija tiek palielināts nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 70 latiem uz 80 latiem mēnesī. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

otrdiena, 2012. gada 25. decembris

Investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām - 5,1 miljards USD

Investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām bijis 5,1 miljards ASV dolāru



Starptautisko investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām sasniedza 5,1 miljardu ASV dolāru jeb 2,73 miljardus latu, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz emitēto obligāciju apmēru.

Investoru lielā interese ir apliecinājums Latvijas veiksmīgi īstenotajai ekonomikas stabilizācijas programmai, veiktajām strukturālajām reformām un fiskālajai disciplīnai. Starptautiskajā emisijā piedalījās investori no Eiropas, ASV un citiem reģioniem.

Emisija apliecina, ka Latvija starptautiskajos tirgos tiek novērtēta ļoti atzinīgi, turklāt Latvijas kredītreitings un investoru uzticība varētu vēl palielināties pēc iestāšanās eiro zonā.

Latvija, 5.decembrī, emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 2,75%, bet ienesīgums - 2,889%.

Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "Deutsche Bank" un "JP Morgan".

Iepriekšējā reize, kad Latvija izlaida starptautiskās obligācijas, bija šā gada februārī. Šo obligāciju fiksētā procentu likme bija 5,25%, bet ienesīgums - 5,375%.

sestdiena, 2012. gada 22. decembris

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme konkrētām maksātāju kategorijām 2013.gadam


Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme konkrētām maksātāju kategorijām 2013.gadam


Labklājības ministrija 2013.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% - darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,13%, kur darba devējs maksās 20,68 % , bet darba ņēmējs - 9,45 % (2012.gadā – 20,80 % un 9,50 %).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2013.gadā iemaksu likme būs 32,55%, kur darba devējs maksās 22,35 %, bet darba ņēmējs – 10,20 % (2012. gadā – 22,53 % un 10,29 %).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā noteikta 32,17% apmērā.

Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme 2013.gadā būs 26,60 % (2012. gadā – 26,74%). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2013.gadā noteikta 33,19% (2012. gadā – 33,18 %).

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2013.gadā. 
Darba ņēmēji, kuri apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem
35,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)
30,13%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi– valsts speciālās pensijas saņēmēji
32,55%
Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
31,45%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
26,60%
Pašnodarbinātie
32,17%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu
29,71%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji
29,02%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka
33,19

Latvijā šogad straujākais eksporta pieaugums ES

Latvijai straujākais eksporta pieaugums ES


Eksports no Latvijas šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājās par 14%, un tas ir straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, to apliecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati.


Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pirmajos deviņos mēnešos fiksēts arī Grieķijā - par 12%, kā arī Slovākijā un Lietuvā - par 11%. Kaimiņvalstī Igaunijā eksports palielinājās par 4%.

Eksports ir samazinājies tikai Rumānijā - par 1% un Luksemburgā - par 6%, savukārt, Somijā eksporta apjoms saglabājās nemainīgs.

Tikmēr Latvijas ir palielinājies arī imports par 13%, kas ir otrs lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.


Straujākais importa pieaugums reģistrēts Maltā - par 17%, Latvijā, kā arī Bulgārijā un Lielbritānijā - par 11%.  Lielākais importa apjoma samazinājums reģistrēts Grieķijā - par 13%, Kiprā - par 8% un Itālijā - par 6%. Kopumā importa apjoms samazinājās septiņās valstīs, bet vēl piecās valstīs tas saglabājās nemainīgs.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā imports šogad palielinājās par 8%.

Ja vēlaties uzsākt uzņēmējdarbību laikā, kad pieaug ekonomika un noieta tirgus pasaulē, dibiniet savu uzņēmumu, vairāk informācijas varat atrast sadaļā SIA reģistrēšana.

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Norvēģijā veido latviešu biznesa klubu

Aktīvi Latvijas uzņēmēji Norvēģijā veido latviešu biznesa klubu

Aktīvi Latvijas uzņēmēji Norvēģijā, kuri jau darbojas vai tikai plāno uzsākt biznesu Norvēģijā, veido latviešu biznesa klubu.

Uzņēmēji atzīst, ka šāds biznesa klubs ir nepieciešams un viens no šīs organizācijas uzdevumiem ir sniegt konsultācijas un atbalstu, lai jauniem uzņēmējiem palīdzētu pieņemt pareizus lēmumus savas saimnieciskās darbības ilgtspējīgai attīstībai.

Tiem, kam interesē uzņēmējdarbības uzsākšana Latvijā var gūt vairāk informācijas sadaļā SIA reģistrēšana.

ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

Mikrozuņēmuma nodokļa maksātājiem - saīsināta bilance


Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu likumā.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji papildus jau noteiktajiem atvieglojumiem no nākamā gada varēs sagatavot saīsināto bilanci.
Lai atvieglotu administratīvās procedūras, saīsināto bilanci varēs sagatavot uzņēmumi, kuru bilances kopsumma nepārsniedz 35 tūkstošus latu un neto apgrozījums – 70 tūkstošus latu un kuros nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki.
Šādi uzņēmumi varēs nesastādīt arī pielikumu.
Likumā noteikto informāciju par uzņēmumu varēs norādīt bilances vai saīsinātās bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās.
Tāpat likums nosaka saīsinātās bilances sagatavošanas kārtību un bilances piezīmēs sniedzamās informācijas apjomu.
Grozījumi Gada pārskatu likumā būs spēkā ar 2013.gada 1.janvāri un būs piemērojami gada pārskatiem par 2013.gadu.

Vairāk par grāmatvedību var lasīt sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Virtuālais offiss/ virtuālais birojs

Virtuālais birojs Latvijas uzņēmumiem


Latvijas Republikas normatīvie akti (likumi un noteikumi), ka uzņēmumam (SIA, IK, AS utt) ir jāreģistrē  juridiskā adrese, kurā var sasniegt uzņēmuma pārvaldes institūciju - valdi, vienkārši sakot - jānodrošina uzņēmuma sasniedzamību valsts iestāžu pārstāvjiem. Lai uzņēmums varētu operatīvi veikt uzņēmējdarbību, kā arī optimizēt biroja izmaksas, mēs piedāvājam virtuālā biroja reģistrēšanu un apkalpošanu.

Latvijā reģistrētiem komersantiem/ uzņēmumiem, mēs piedāvājam:

- Juridiskā adrese - kas ietver arī pasta adresi, un pasta pārsūtīšanu klientam
- „.lv”, „.eu” domēna vārda reģistrēšanu un uzturēšanu
- Tālruņa numurus, mobilā tālruņa numurus un faksa numurus ar Latvijas kodu (+371)

Lielākiem uzņēmumiem varam nepieciešamības gadījumā varam piedāvāt arī
- Darba vietas
- Pārrunu telpas
- Kvalificēta sekretāra darbu

- Tālruņa numurus ar automātisko atbildētāju

Vairāk informācijas jūs varat iegūt sadaļā uzņēmuma dibināšana.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

Ārvalsts komersanta/ uzņēmuma filiāles reģistrācija Latvijā

Ārvalstu komersantu/ uzņēmumu filiāles dibināšana un reģistrēšana Latvijā


Ārvalsts komersanta filiāle ir patstāvīga vienība, kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā (mātes) uzņēmuma un tā vārda veic komercdarbību. Atbildība par filiāles saistībām ir galvenajam uzņēmumam jeb mātes kompānijai.

Ārvalsts uzņēmuma filiāles reģistrācijai Latvijas republikas uzņēmumu reģistra komercreģistrā ir jāiesniedz ārvalstu komersanta reģistrācijas dokumenti, kā arī lēmums par filiāles dibināšanu un reģistrāciju Latvijas teritorijā un pilnvarojums konkrētai personai reģistrēt filiāli Latvijā.

Ārvalsts uzņēmuma filiāles dibināšanai un reģistrēšanai Latvijā ir nepieciešams:
- Esošā ārvalsts uzņēmuma nosaukums
- Esošā ārvalsts uzņēmuma reģistrācijas numurs
- Ārvalsts uzņēmuma juridiskā adrese
- Ārvalsts uzņēmuma veids (SIA, AS)
- Filiāles Latvijā firma jeb nosaukums
- Filiāles Latvijā juridiskā adrese
- Ārvalsts uzņēmuma pamatkapitāla lielums
- Informācija par personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt ārvalsts uzņēmumu darbībās, kuras saistītas ar filiāli Latvijā
- Pilnvarojuma apjoms - pilnā apjomā, tikai kādām konkrētām darbībām

Ārvalsts uzņēmuma filiāles dibināšanai un reģistrēšanai Latvijā ir šādi izdevumi:
- valsts nodeva par ārvalsts uzņēmuma filiāles Latvijā reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par ārvalsts uzņēmuma filiāles Latvijā reģistrācijas publikāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 16,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls, atkarībā no notāru izcenojumiem
- bankas pakalpojumu apmaksa – bankas cenrādis

Vairāk informācijas sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

piektdiena, 2012. gada 30. novembris

Skaidrās naudas veikto darījumu ierobežojumi

Ministru kabineta (MK) sēdē ir apstiprināti grozījumi noteikumos par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu

Grozījumi MK noteikumos ir izstrādāti, lai saskaņotu regulējumu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz samazināt slieksni, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no pašreizējiem 3000 latiem uz 1000 latiem.

Grozījumi paredz arī samazināt slieksni, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 10 000 līdz 5 000 latiem kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību atbilstoši likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajam pienākumam, deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām, atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana būs jāveic katru gadu līdz 1. februārim un sākot ar 2014. gadu.

Vairāk informācijas sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.

Latvijas komersanta filiāle


Latvijas komersanta filiāle

Lai komersants (SIA, AS) atvērtu/ reģistrētu filiāli ir nepieciešama sekojoša informācija:- Esošā komersanta (SIA, AS) firma jeb nosaukums un reģistrācijas numurs- Komersanta (SIA, AS) juridiskā adrese- reģistrējamās filiāles firma jeb nosaukums, ja tas atšķirsies no komersanta firmas- reģistrējamās filiāles juridiskā adrese- Informācija par personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu (SIA, AS) darbībās, kas saistītas ar filiāli- Pilnvarojuma apjoms - pilnā apjomā, tikai noteiktām, konkrētām darbībām.


Komersanta (SIA, AS) izdevumi filiāles atvēršanai/ reģistrācijai- valsts nodeva par filiāles reģistrāciju – 20,- Ls- maksa par publikāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” par filiāles reģistrāciju – 16,- Ls- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls, atkarībā no notāru izcenojumiem- bankas pakalpojumu apmaksa – bankas cenrādis

Vairāk informācijas var iegūt sadaļā uzņēmuma reģistrācija.

Latvija pēc ES datiem par bezdarbu oktobrī noslīd uz piekto vietu


Latvija pēc ES datiem par bezdarbu oktobrī noslīd uz piekto vietu

Kopš 2012.gada jūlija Latvija ES bezdarba reitinga tabulā atradās trešajā vietā, taču tagad Latvija ir noslīdējusi uz piekto pozīciju.
Oktobrī augstākais bezdarba līmenis blokā bija Spānijā – 26,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tai sekoja Grieķija, kur oktobrī darba nebija 25,4% darbspējīgo ļaužu. Trešajā vietā bija Portugāle ar bezdarbu 15,9% līmenī, ceturtajā vietā – Īrija ar bezdarbu 14,7% līmenī un piektajā – Latvija ar bezdarbu 14,2% līmenī.
Lietuvā un Igaunijā bezdarba līmenis oktobrī bija attiecīgi 12,4% un 9,6%.

Zemākie bezdarba līmeņi blokā oktobrī saglabājās Austrijā (4,3%), Luksemburgā (5,1%), Vācijā (5,4%) un Nīderlandē (5,5%).
Veidojot bezdarba reitingu par oktobri, ES statistiķi izmantojuši 2012.gada trešā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā, augusta datus par Grieķiju, Igauniju un Lielbritāniju, kā arī septembra datus par Ungāriju.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis valstī oktobra beigās bija 10,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
«Eurostat» iegūtie dati var atšķirties no NVA datiem, jo visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.

trešdiena, 2012. gada 28. novembris

Eiro ieviešana Latvijā - no 2014.gada

Eiro ieviešana Latvijā

Latvijai pievienojoties Eiropas vienotajai valūtai, lata nomaiņa pret eiro norisināsies pēc Eiropas Komisijas noteikta maiņas kursa.
Ir plānots, ka algas, pabalsti, pensijas un stipendijas, sākot ar 2014.gada janvāri, tiks izmaksātas eiro. Tāpat ir plānots, ka iedzīvotāji savu skaidro naudu varēs bez komisijas maksas apmainīt jebkurā Latvijas komercbankā sešu mēnešu laikā pēc eiro ieviešanas. Vietās, kur nav pieejamas komercbanku filiāles, naudas apmaiņu visu 2014.gada janvāri bez maksas būs iespējams veikt Latvijas Pasta nodaļās - kopā 302 apdzīvotās vietās Latvijā.
Kopš 2014.gada janvāra divas nedēļas par iegādājoties preces un pakalpojumus, varēs maksāt gan ar latiem, gan ar eiro. Norēķinoties ar latiem, atlikumu izdos eiro.
Ja arī vēl vēlāk atradīsies nejauši kāds lats, tad arī to bez komisijas maksas varēs nomainīt uz eiro Latvijas Bankas filiālēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Latvijas Banka šo funkciju pildīs neierobežotu laiku, tātad iedzīvotājiem nomainīt valūtu būs iespējams vienmēr un satraukumam vispār nav pamata.
Uz Latvijā ieviesto eiro monētu reversa būs redzami Latvijas valsts simboli, savukārt eiro banknotes visās eirozonas valstīs ir vienādas. Latvijas eiro monētas varēs izmantot arī visās pārējās eirozonas valstīs.

svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Pārstāvniecība Latvijas Republikā


Pārstāvniecība

Ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvniecība ir organizatoriski patstāvīga ārvalstī reģistrēta komersanta vai ārvalstīs reģistrētas sabiedriskās, vai bezpeļņas organizācijas daļa, kas atrodas Latvijas Republikā.

Pārstāvniecībai nav tiesību nodarboties ar komercdarbību un citu saimniecisko darbību. Pārstāvniecībai nav  arī juridiskas personas statusa.

Pārstāvniecības reģistrācijas mērķis parasti ir ārzemju komersantu vai organizāciju reklāmas un/vai mārketinga aktivitātes Latvijas teritorijā.

Lai reģistrētu ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvniecību Latvijas republikā, ir nepieciešams:
- dokuments, kas apliecina ārvalsts komersanta reģistrāciju attiecīgajā valstī
- dokuments, kurā ietverts ārvalsts komersanta vai organizācijas lēmums atvērt pārstāvniecību Latvijā
- pilnvarojums pārstāvim
- statūti, nolikumi vai citi tiem pielīdzināmi dokumenti, kas apliecina tiesības

Pārstāvniecības Latvijā reģistrācijas izdevumi:
- valsts nodeva par pārstāvniecības Latvijā reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls (atkarībā no notāru izcenojumiem)
- bankas pakalpojumu apmaksa – bankas cenrādis

Vairāk informācijas var iegūt sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Pilnsabiedrības dibināšana un reģistrācija Latvijā

Pilnsabiedrības (PS) dibināšana un reģistrācija

Pilnsabiedrība (PS) ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

Par pilnsabiedrības biedru var būt tikai fiziska persona vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

Lai dibinātu un reģistrētu pilnsabiedrību (PS) ir nepieciešama šāda informācija:
- dibināmās pilnsabiedrības (komersanta) nosaukums
- dibināmās pilnsabiedrības juridiskā adrese*
- darbības laiks (vai nu beztermiņa, vai līdz kādam konkrētam datumam, vai mērķis)
- dibinātāju (komandītu) ieguldījumu kopsumma
- latra dibinātāja (komandīta) ieguldījuma summa
- informācija par personālsabiedrības biedriem - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, pases sērija, numurs, izdošanas datums, izdevējiestāde
- personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi

Paredzamie izdevumi pilnsabiedrības dibināšanai un reģistrācijai:

- valsts nodeva par reģistrāciju – 100,- Ls
- maksa par publikāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 24,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls (atkarībā no notāru izcenojumiem)
- bankas pakalpojumu apmaksa – bankas cenrādis
- maksa par dokumentu sagatavošanu

Vairāk informāciju var iegūt sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

* - Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

IK reģistrācija

Individuālais komersants (IK), tā reģistrēšana


Individuālais komersants (IK) ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību.
IK par savām saistībām atbild ar visu savu personīgo mantu.
Reģistrējot IK, tam tiek piešķirts savs nosaukums un reģistrācijas numurs LR Uzņēmumu Reģistra komercreģistrā.

Lai reģistrētu IK ir nepieciešams sekojošais:
- IK nosaukums
- IK juridiskā adrese
- IKdibinātāja informācija - dibinātāja vārds, uzvārds, personas kods, pases dati un dzīvesvietas adrese

Dibinot IK, jārēķinās ar sekojošiem izdevumiem IK reģistrācijai LR UR komercreģistrā

- valsts nodeva par individuālā komersanta (IK) reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par publikāciju par IK reģistrāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 16,- Ls
- maksa par IK dibinātāja paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls(atkarībā no notāru izcenojumiem)

Kopējās IK reģistrācijas izmaksas  no 55,- līdz 85,- Ls
Vairāk informāciju lasiet sadaļā komersanta reģistrācija.

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Mazkapitāla SIA dibināšana un reģistrācija


Mazkapitāla SIA dibināšana un reģistrācija


Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība un šāda sabiedrība ir juridiska persona. SIA pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla, kas izteikts naudā, daļu nominālvērtības kopsummas.
SIA ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts.
Dibinātāju/dalībnieku skaits SIA var būt no sākot no viena dibinātāja un vairāk.
SIA valde – SIA valdes locekļu skaits var būt sākot no vienas personas un vairāk.
Par SIA dibinātāju un valdes locekli var būt arī jebkuras citas valsts pilsoņi.
Pamatkapitāls – no 2000 LVL*


Svarīgākās SIA priekšrocības:
- SIA ir juridiska persona;
- SIA reģistrācija un pārvalde ir vienkārša;
- SIA dalībnieku atbildība ir ierobežota ieguldītā pamatkapitāla apmērā.

SIA pamatkapitāls
SIA pamatkapitāls ir dibinātāju kopējais ieguldījums sabiedrībā, kura apmērs tiek noteikts SIA dibināšanas līgumā (ja vairāki dibinātāji) vai lēmumā(ja viens dibinātājs). Pamatkapitāls ir izteika latos un tas sastāv no pamatkapitāla daļām, kuru nominālvērtību izsaka veselos latos. Piemēram, pamatkapitāls ir 2000 LVL un tas sastāv no 2000 kapitāla daļām, kur katras kapitāla daļas nominālvērtība ir 1 LVL.

Saskaņā ar komerclikumu ir pieļaujams dibināt un reģistrēt mazkapitāla SIA.
Mazkapitāla SIA minimālais pamatkapitāls ir 1 LVL, ar nosacījumu, ka SIA dibinātāji/dalībnieki ir ne vairāk, kā piecas fiziskās personas un sabiedrības valdē ir tikai šīs SIA dalībnieki, bez tam katrs sabiedrības dalībnieks var būt tikai vienas mazkapitāla SIA dalībnieks.

Visos pārējos gadījumos, ja netiek izpildīti iepriekš norādītie kritēriji, SIA minimālais pamatkapitāls ir 2000 LVL.
Tāpat arī izriet, ka juridiska persona nevar būt mazkapitāla SIA dibinātājs vai īpašnieks.

Mazkapitāla SIA dibinātāji un dalībnieki

Mazkapitāla SIA dibinātāji vai dalībnieki var būt jebkuras fiziskās (rezidents vai nerezidents) personas.

Dalībniekam ir tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē. SIA augstākā pārvalde ir dalībnieku sapulce, kas lemj par peļņas sadali un mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā. Taču saskaņā ar Komerclikumu (KL) dalībnieku sapulce drīkst pieņemt lēmumus SIA valdes vietā un šādā gadījumā dalībnieki ir personīgi atbildīgi par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tādi rodas.

SIA pārvalde
SIA pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (padome nav obligāta).
Dalībnieku sapulce ir sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija, kuras kompetencē ietilpst būtisku lēmumu pieņemšana, tādu kā grozījumu izdarīšana statūtos; pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana u.c..

SIA valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību ikdienā. SIA valdes sastāvā var būt viena vai vairākas personas. Par SIA valdes locekli var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, tāpat nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz nerezidentiem.

Mazkapitāla SIA dibināšanas un reģistrācijas kārtība

1. Mazkapitāla SIA dibināšanas dokumentu sagatavošana: SIA dibināšanas līgums vai lēmums un dibināmās SIA statūti.
2. Pagaidu konta atvēršana (mazkapitāla SIA var nevērt pagaidu kontu)
3. Mazkapitāla SIA pamatkapitāla apmaksa
4. Mazkapitāla SIA dibinātāju un valdes locekļu parakstu apliecināšana pie notāra
5. Dokumentu iesniegšana reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. UR iesniedz:
- dibināšanas līgumu vai lēmumu;
- statūtus, 2 eksemplārus;
- valdes paziņojumu par juridisko adresi;
- adreses īpašnieka piekrišanu, ka īpašnieks neiebilst, ka viņam piederošajā īpašuma adresē tiks reģistrēts mazkapitāla SIA
- bankas izziņa vai cits bankas izdots dokuments par pamatkapitāla apmaksu,
- Valdes locekļu piekrišana, kuru paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas būt par valdes locekli apliecina notārs vai komercreģistra iestādes amatpersona (LR komercreģistra iestādes amatpersona apliecina, ja mazkapitāla SIA ir tikai viens dibinātājs un valdes loceklis) ;
- Padomes locekļu piekrišana būt par mazkapitāla SIA padomes locekļiem, ja tāda ir paredzēta;
- Kvīts par valsts nodevas apmaksu;
- Kvīts par publikāciju Latvijas Vēstnesī.
6. Pēc piecām darba dienām saņemiet LR Uzņēmuma reģistra komercreģistr iestādes notāra lēmumu par mazkapitāla SIA reģistrāciju un mazkapitāla SIA reģistrācijas apliecību.

Vairāk lasiet sadaļā SIA dibināšana un SIA reģistrācija.

sestdiena, 2012. gada 17. novembris

Akciju sabiedrībs dibināšana un reģistrācija Latvijā


Akciju sabiedrība (AS) 

Akciju sabiedrība ir komercsabiedrība. Tās pamatkapitāla lielums, kas izteikts naudā sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas.
AS ir atklāta sabiedrība, un tās akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Akcionāru skaits akciju sabiedrībā var būt viens un vairāki akcionāri.
Valde – akciju sabiedrības valdes sastāvs var būt sākot ar vienu valdes locekli un vairāk.
Akciju sabiedrībā obligāta ir jābūt izveidotai augstākā pārvaldes institūcija - Padome, kas var sastāvēt no 3 līdz 20 cilvēkiem.
Akciju sabiedrības minimālais pamatkapitāls – sākot ar 25000 LVL. ASir juridiska persona.

Lai nodibinātu un reģistrētu akciju sabiedrību (AS) ir nepieciešams:

- informācija par sabiedrības dibinātāju:
   - fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese
   - juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tās pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, amats un dzīvesvietas adrese, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu
- akciju sabiedrības nosaukums
- sabiedrības pamatkapitāla lielums, akciju skaits un akcijas nominālvērtība
- dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielums, samaksas kārtība un termiņi
- dibinātājam pienākošos akciju skaits atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai
- dibināšanas izdevumu pieļaujamais apmērs un segšanas kārtība.
- jebkuri īpaši pienākumi, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā
- informācija par sabiedrības valdes locekļiem:
  - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese
- informācija par sabiedrības padomes locekļiem:
  - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese
- citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu
- dibināšanas līguma sastādīšanas (parakstīšanas) vieta un parakstīšanas datums

Izdevumi AS reģistrācijai

valsts nodeva par AS reģistrāciju – 250,- Ls
maksa par publikāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 24,- Ls
maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – ~10,- Ls par personu, atkarībā no notāru izcenojumiem
bankas pakalpojumu apmaksa – atkarībā no bankas izcenojumiem
Vairāk informācijas par AS dibināšanu un reģistrāciju var atrast sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

piektdiena, 2012. gada 16. novembris

Vācijas atbalsts Latvijai eiro ieviešanā


Latvijas valdības sniegtā jaunākā informācija liecina, ka Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus.
Baltijas valstij Latvijai ir ļoti labas izredzes pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī. Pēc straujas ekonomiskās attīstības iepriekšējo divu gadu laikā Latvija kļūtu par eirozonas locekli kā otrā Baltijas valsts pēc Igaunijas.
Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK Baltijas valstīs) atbalsta Latvijas iestāšanos eirozonā galvenokārt tādēļ, ka tas sekmētu Latvijā aktīvo vācu uzņēmumu uzņēmējdarbību. Vācijai Latvija ir nozīmīga ekonomiskā partnere arī tāpēc, ka kopēja valūta atvieglos divpusējās ekonomiskās attiecības.
Eiro ieviešana Igaunijā liecina, ka uzņēmumi tikai iegūst no lielākas cenu pārredzamības un novērstām izmaksām saistībā ar valūtas konvertāciju biznesa darījumos.
Tā ir laba zīme, ka Latvija jau tagad izpilda Māstrihtas kritērijus un līdz ar to ir gatava turpmākai integrācijai Eiropā.

ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Enterprises to continue to fight for employees next year

Company search for new employees

As the job market is becoming more stable next year, Baltic companies will actively seek new employees. 66% of Lithuanian, 50% Latvian and 40% of Estonian companies are planning to hire new employees and just less than 1% of interviewed Baltic companies are planning to reduce the number of their employees.

More than 30% of Latvian and Lithuanian companies and 13% of Estonian companies are planning to increase salaries of their employees.


Latvian companies which operate in pharmacy, transport and logistics, IT, production, retail, finance and insurance will seek employees the most. 74% of companies explain their intention to seek new employees with expansion.
Even though the general demand for workforce will be smaller in Latvia in 2013, the number of companies that will seek dozens of new employees will increase. The number of companies that only plan to open a few new vacancies will reduce.
More about Latvia.

trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Biedrības vai nodibinājums dibināšana un reģistrācija


Biedrības vai nodibinājums dibināšana un reģistrācija

Ir 2 veidu Nevalstisko Valstu Organizāciju (NVO) juridiskās formas: biedrība un nodibinājums – abas regulē biedrību un nodibinājumu likums.
Vairāk informācijas mūsu var gūt sadaļā reģistrācija.
Biedrība – tā ir brīvprātīga personu apvienība, kas dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, un tam nav peļņas gūšanas rakstura.
Nodibinājums jeb fonds –tas mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības.
Dibinātāju skaitam  ir jābūt vismaz diviem dibinātājiem.
Biedrība ir juridiska persona. Tā iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā

Pārvaldes institūcija biedrībā.

Biedrībās pārvalde var notikt dažādos veidos, piemēram:
1. variants – 3 līmeņu biedrības pārvalde
1.līmenis - Biedru sapulce jeb kopsapulce
-          Tā ir arī biedrības augstākā lēmējvara.
-          Biedrībā ir jābūt vismaz 2 biedriem.
2. līmenis – Biedrības padome
-          Biedrības padomes sastāvu ievēl kopsapulce.
-          Padome veic valdes darba uzraudzību.
3.līmenis – Biedrības valde
-          Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kuru ieceļ padome.
-          Biedrību drīkst pārstāvēt vai nu 1 vai arī vairāki locekļi

2. variants – 2 līmeņu biedrības pārvalde
1.līmenis - Biedru sapulce jeb kopsapulce
-          Tā ir arī biedrības augstākā lēmējvara.
-          Biedrībā ir jābūt vismaz 2 biedriem.
2. līmenis - Biedrības valde
-          Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kuru ieceļ kopsapulce
-          Biedrību drīkst pārstāvēt vai nu 1 vai arī vairāki locekļi

Tāpat laicīgi, jau pirms biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas apsvērt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, kas jums noteikti palīdzēs arī atbildēt uz dažādiem neskaidriem jautājumiem par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu. Vairāk informāciju var gūt sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.  
Lai reģistrētu biedrību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nepieciešams sagatavot šādus biedrības dibināšanas dokumentus:
-          Pieteikums biedrības reģistrācijai LR UR biedrību un nodibinājumu reģistrā;
-          Dibinātāju Lēmums par biedrības dibināšanu;
-          Biedrības statūti, ne vairāk kā 2 eksemplāri;
-          Valdes locekļu sarakstu, kurā ir jānorāda katra valdes locekļa vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese;
-          Dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā

Dibināšanas lēmums 

Dibinātāju lēmums par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu. Dibinātāju lēmumā par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu ir jāiekļauj sekojoša informācija:
–        Dibināmās Biedrības vai nodibinājuma nosaukums
–        Biedrības vai nodibinājuma mērķi
–        Dibinātāju, ja tās ir fiziskās personas - vārds, uzvārds un personas kods, bet, ja juridiskai personai (tiesībspējīgai personālsabiedrībai) – tad tās nosaukums, reģ.nr. un juridiskā adrese
–        Dibinātāju tiesības un pienākumi, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies
–        Pilnvarojumu (ja tāds tiek dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Latvijas Republikas komerreģistra iestādei biedrību un nodibinājumu reģistrā;
–        Citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām ziņot;
–        Lēmuma pieņemšanas datums un vieta.
Dibināšanas lēmumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam

Biedrības vai nodibinājuma statūti 

Biedrības vai nodibinājuma statūti – statūtos jānorāda sekojoša informācija:
–               biedrības vai nodibinājuma nosaukums
–               biedrības vai nodibinājuma mērķi
–               biedrības vai nodibinājuma darbības termiņš, ja to dibina un noteiktu laiku
–               jaunu biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi
–               biedru tiesības un pienākumi
–               kārtību kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību tiesības un pienākumus (ja tādas tiek dibinātas)
–               biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību
–               izpildinstitūcijas nosaukumu, skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājuma kopā vai atsevišķi
–               revīzijas institūcijas struktūr/uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu
–               statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu, kā piemēram:
-          kārtību kādā persona var pārsūdzēt lēmumu par atteikumu uzņemt to par biedrības vai nodibinājuma biedru
-          kārtību kādā biedriem tiek noteiktas saistības
-          gadījumus, kad biedrs tiek izslēgts no biedrības vai nodibinājuma
-          kārtību, kādā biedrs tiek izslēgts no biedrības vai nodibinājuma
-          biedru naudas lielumu, un maksāšanas kārtību u.c noteikumus.

Biedrības vai nodibinājuma nosaukums. 

Biedrības vai nodibinājuma nosaukuma veidošana ir būtiska un tamdēļ arī ir izdarīti speciāli noteikumi nosaukuma veidošanai.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militārā formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību u.tml.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukumam skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citiem sabiedrisko organizāciju reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem sabiedrisko organizāciju vai to apvienību un biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
–               Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.
Nepieciešamības gadījumā ir jāinteresējas ar juristu par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju.

Услуги бухгалтерии


Услуги бухгалтерии

 Бюро sia-registracija lv предлогает услуги бухгалтерии и консультации в связи с бухгалтерским учетам, учетам персонала и налогов. Делаем полний бухгалтерйский финансовый анализ a тaкже своевременно предупреждаем директорa o любой опасности которaя угрожает для удачный руководствой бизнесa. Делаем бухгалтерйскиx отчетов и всеx отчетов бухгалтерйский предоставляем в Службу государственных доходов и тaкже делаем всеx отчетов бухгалтерйский и предоставляем в управление статистическое ЛР.

 Использояас услугaми бухгалтерии бюро sia-registracija.lv мы возмём ответственность за правильность и точность в бухгалтерский учет в вашем предприятие сообразно c нормативными актами в бухгалтерии. Доверя нам бухгалтерский учет вы экономитe на дополнительныe рабочиe местa, и тaкже на выплати персонала.

Нами предлагаемый бухгалтерский учет или услуги по бухгалтерскому учету включают:

- Бухгалтерский учет в соответствии с нормативными актами ЛР.
- Обработку, проводку и подготовку к хранению всех первичных документов бухгалтерий.
- Подготовку бухгалтерcкиx организационных документов по внутреннему бухгалтерскому учету.
- Учет по основным средствам, запасам, дебиторам, кредиторам и другим статьям.
- Расчет заработной платы.
- Учет наличности.
- Подготовку оперативных финансовых отчетов.
- Сличение расчетов с деловыми партнерами.
- Ведение всей в нормативных актах предусмотренной документации внутреннего бухгалтерского учета предприятия (например, но не только, главная книга, с персоналом связанные документы, маршрутные листы, документы, связанные с командировками, учет основных средств).
- Подготовка и представление в территориальных учреждениях Службы государственных доходов и в других организациях всех необходимых отчетов (декларации налога на добавленную стоимость, годового отчета, декларации по доходам  населения и предприятия).
- Расчет себестоимости на товары и услуги.
- Представительство общества в отношениях со Службой государственных доходов.
- В случае необходимости – регистрацию в регистре налогоплательщиков и лиц, облагаемых налогом на добавленную стоимость.
- В случае необходимости – приведение в порядок с бухгалтерским учетом связанных документов за предыдущие периоды.
- Расчет и оптимизацию налогов.
- Консультации в связи с хозяйственной деятельностью общества.

sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Mikrouzņēmuma nodoklis



Mikrouzņēmumu nodoklis - 2010. gada 9. augustā Latvijas Republikas Saeimā ir pieņemts "Mikrouzņēmumu nodokļa likums". Jaunais nodoklis stājās spēkā no 2010. gada 1. septembra. 
Dibinot un reģistrējot uzņēmumu kā jaunu uzņēmumu vienlaikus ir iespēja pieteikties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam. Taču uzņēmums, kas jau darbojas pieteikties vai atteikties būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju var līdz tekošā gada decembrim un sākot ar nākamo gadu attiecīgi būt reģistrēts kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai arī uzņēmumam var tikt pārtraukts mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss.
Uzņēmumam, lai tas šī nodokļa izpratnē tiktu atzīts par mikrouzņēmumu ir jāatbilst šādiem kritērijiem:


  • Uzņēmuma dalībniekiem ir jābūt fiziskām personām, kurām jābūt arī uzņēmuma valdē;
  • Apgrozījums gada laikā nedrīkst pārsniegt 70 000 Ls;
  • Darbinieku skaits vienlaikus nav lielāks kā 5 darbinieki.



Par mikrouzņemumiem tiek uzskatīti gan individuālie komersanti, gan zemnieku saimniecības, gan SIA. Gadījumā, ja uzņēmumam gads izvēršas veiksmīgs un tā apgrozījums pārsniedz noteiktos 70 000 Ls, tiek piemērota papildu 20% nodokļa likme daļai, kas pārsniegusi noteikto maksimumu. Piemēram, ja uzņēmuma apgrozījums gadā ir 100 000 Ls, tad pārsniegtajai daļai, kas piemērā ir 30 000 Ls tiek piemērota 20% nodokļa likme. 
Uzņēmums, kas vēlas būt mikoruzņēmuma nodokļa maksātājs var algot līdz 5 darbiniekiem, kuriem katram var izmaksāt līdz 500 Ls/mēnesī lielu atalgojumu, par to nemaksājot nekādus papildus nodokļus un/vai sociālās iemaksas. Gadījumā, ja kāda darbinieka alga ir lielāka par 500 Ls/mēnesī tiek piemērota papildus 20% nodokļa likme tai algas daļai, kas ir virs 500 Ls. Piemēram, ja alga ir 600 Ls, tad papildu 20% likme tiek piemērota 100 Ls jeb summai, par kādu pārsniegta maksimālā alga. Ja rodas situācija, kad mikrouzņēmumā vienlaikus ir nodarbināti vairāk kā 5 cilvēki, tad apgrozījuma nodoklim tiek papildus pieskaitīti vēl 2%. Piemēram, ja uzņēmumā strādā 6 cilvēki, tad mikoruzņēmuma nodoklis būs 11 % (9% + 2%). Mikoruzņēmuma nodokļa maksājums uzņēmumiem jāveic reizi ceturksnī vadoties pēc iepriekšējā ceturkšņa apgrozījuma.
Vairāk informāciju var iegūt sadaļā Grāmatvedības pakalpojumi.

piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Teritoriju klasifikators

Lai varētu veikt precīzu uzskaiti par tautsaimniecību, ir nepieciešams uzskaitīt visus datus pa Latvijas teritoriju. Tāpēc Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde ir izstrādājusi Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru. Klasifikatora mērķis ir nodrošināt vienotu administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību kodēšanu saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Klasifikatora objekti ir administratīvās teritorijas un novadu teritoriālā iedalījuma vienības.
Kad ir jāveic uzņēmuma SIA, AS vai IK dibināšana un reģistrācija, tad nepieciešams noskaidrot precīzu uzņēmuma esošās teritorijas vienības septiņzīmju kodu. Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kodu pieprasīs norādīt ar Valsts Ieņēmumu dienests, kad veiksiet sava uzņēmuma reģistrāciju par Pievienotās vērības nodokļa maksātāju.

NACE Klasifikators

Dibinot uzņēmumu, jums noteikti ir nepieciešams noskaidrot darbības veida kodu atbilstoši NACE klasifikācijai.
Tāpat arī Valsts Ieņēmumu dienests prasīs uzrādīt precīzu uzņēmējdarbības veida kodu, tas ir nosacījums, lai reģistrētu SIA Pievienotās vērtības nodokļa reģistrā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.
NACE klasifikāciju statiskas veikšanai izmanto arī LR statistikas pārvalde.
Ar NACE klasifikatoru varat iepazīties sadaļā NACE klasifikators.