pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Eiro riski un labumi

Valsts kase ir apkopojusi eiro ieviešanas riskus un labumus



Valsts kase ir apkopojusi eiro ieviešanas riskus un labumus, ko gūs iedzīvotāji. Kā viena no visbūtiskākajām lietām tomēr ir fakts, ka pieredze no citām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, rāda, ka pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīcijas ir pieaugušas, ārvalstu investori vairāk uzticas eiro nevis vietējām.

Tāpat eirozons valstīm ir pieauguši kredītreitingi investīcijām, jo eiro ieviešana skaidri aspoguļo valsts spēcīgo ekonomiku, tas, protams,  veicinās ārvalsts investīciju pieplūdumu, kas savukārt veicinās ekonomikas attīstību, radīs jaunas darbavietas un attīstīs konkurenci, kas savukārt uzlabos kvalitāti.

svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Lauku tūrisms šogad ir sācis atdzīvoties

Lauku tūrisms šogad ir sācis atdzīvoties

Šī gada nozīmīgākā tendence lauku tūrismā - tas sācis atdzīvoties no krīzes, un kopumā lauku tūrisma mītnēs nakšņojušo viesu un viņu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar pagājušo 2011.gadu. Tas nenozīmē ienākumu palielināšanos, jo viesi naudu tērē prātīgi un rēķinot līdzi savus izdevumus, tāpat arī ir augušas izmaksas lauku tūrisma īpašniekiem sava biznesa uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai. Šogad lauku tūrismā 35% bijuši ārvalstu viesi, bez tam Krievijas un Lietuvas tūristu skaits audzis uz pusi - 50%.


Pieprasītākie lauku tūrisma pakalpojumi - joprojām vidēji 80% atpūtnieku visās saimniecībās ir no Latvijas, otrajā vietā, atkarībā no saimniecības atrašanās vietas un specializācijas - Lietuva, Vācija, Krievija, Igaunija vai Zviedrija. Joprojām nozīmīgs klientu loks ir ārzemēs strādājošie latvieši un uzņēmumi, kas lauku viesu mājās rīko pasākumus.
Stabili aug apmeklētāju skaits apskates saimniecībās, kas piedāvā apskatīt, nogaršot un iegādāties lauku labumus.
Pieprasītākie pakalpojumi naktsmītnēs ir pirts (lauku, melnā, ar baseinu), pirtnieka pakalpojumi, kāzas un citas svinības, laivas, makšķerēšana, SPA, masāža, dabas tūrisms, velo, ekskursijas pa apkārtni.

Krievijas tūristu skaits rekords Latvijā

Krievijas tūristu skaits rekords Latvijā

Šogad-2012.gadā, tāpat kā pērn, Latviju visvairāk ir apmeklējuši tūristi no kaimiņvalsts Krievijas, taču šogad sasniegts Latvijas viesnīcās uzņemto Krievijas tūristu skaita rekords, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ārvalstu viesu uzturēšanos Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā viesojies 75 301 Krievijas tūrists, kas ir par 33% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, kad tika uzņemti 56 596 kaimiņvalsts tūristi.
Savukārt pēdējo desmit gadu laikā Latvijā uzņemto Krievijas tūristu skaits audzis teju sešas reizes - 2002.gada trešajā ceturksnī Latvijas viesnīcas un naktsmītnes uzņēma 13 131 kaimiņvalsts tūristu.

Kopumā šā gada trešajā ceturksnī kopējais tūristu skaits no visām valstīm Latvijā ir samazinājies par 1% - no 405 038 tūristiem 2011.gada trešajā ceturksnī līdz 399 979 tūristiem šā gada attiecīgajā ceturksnī.


Apaļkoku importa vērtība 2012.gadā pieaugusi uz pusi


Apaļkoku importa vērtība 2012.gadā pieaugusi uz pusi nekā pērn
 2012.gada desmit mēnešos apaļkoku importa vērtība Latvijā bijusi par 51,4% lielāka nekā tādā pašā laika posmā pērn, informē Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments.
Ievesto apaļkoku vērtība 2012.gada desmit mēnešos bija 20,12 miljoni latu, salīdzinot ar 13,29 miljoniem latu pērn.

Kopā gada desmit mēnešos ievesti 551 100 kubikmetru apaļkoku salīdzinājumā ar 357 700 kubikmetriem šajā laika posmā pagājušajā gadā.

Vislielāko importa īpatsvaru veidojuši skuju apaļkoki - vairāk nekā 13 miljonu latu vērtībā. Lielākā skujkoku importētājvalsts parasti ir bijusi Lietuva - šogad ar 12,50 miljonu vērtu 251 500 kubikmetru ievedumu.

Kopā meža nozares imports desmit mēnešos sasniedzis 285 814 miljonus latu, kas ir par 9,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad meža nozares imports veidoja 260,373 miljonus latu.

Savukārt šā gada desmit mēnešos Latvijas meža nozares eksports pārsniedzis viena miljarda latu robežu, sasniedzot 1,022 miljardus latu.

Kopējais meža eksports bijis par 4,4% lielāks nekā attiecīgā periodā pērn, kad meža nozares eksports veidoja 979,48 miljonus latu.

sestdiena, 2012. gada 29. decembris

Būvniecība - visstraujāk augošā nozare 2012.gadā


Būvniecība ir visstraujāk augošā nozare 2012.gadā

Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares uzņēmējiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 17,8%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms pieauga par 14,3%, inženierbūvju būvniecība - par 19,4%.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2012.gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu veidot 14,3%, savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu būt 8,3%, bet līdz 2016.gadam - vidēji 4%-6,8% ik gadu. 2011.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu veidoja 12,4%.

Šogad deviņos mēnešos izsniegts vairāk būvatļauju jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai nekā pērn atbilstošā periodā. Centrālās statistikas pārvaldes datubāze liecina, ka šogad trīs ceturkšņos jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai tika izsniegtas 184 būvatļaujas, pērn atbilstošā periodā - 175.

Trīs ceturkšņos audzis arī izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai. Pērn trīs ceturkšņos jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai izsniegtas 893 atļaujas, šogad - 963.

Šogad sākti arī vairāku valstiski nozīmīgu objektu būvdarbi vai arī noslēgti līgumi par to veikšanu.

Pie negatīvajiem procesiem nozarē var minēt kavēšanos ar jauno Būvniecības likumu, kurš patlaban tiek skatīts jau trešajā Saeimā un vēl joprojām nav pieņemts. Tautsaimniecības padome decembra sākumā aicināja Saeimu aktivizēt darbu un trīs mēnešu laikā pieņemt uzņēmējiem būtisko Būvniecības likumu.

Šogad īpaši jūtams kļuva arī tas, ka Latvijas būvniecības tirgū patlaban trūkst gan mazkvalificēta, gan arī kvalificēta darbaspēka. Ja situācija neuzlabosies, tad jau drīzumā būvkompānijas darba apjomus nevarēs veikt tieši darbaspēka trūkuma dēļ, norādījuši vairāki būvniecības nozares uzņēmēji.

Latvija uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības, nosakot konkrētus enerģijas un klimata mērķus. Piemēram, līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20%, līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40%, laika periodā no 2009.gada līdz 2016.gadam paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē, panākot 9% enerģijas patēriņa samazinājumu, paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Dažas būtiskas izmaiņas sākot ar 2013.gadu


No 2013. gada 1. janvāra tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par 1% un tā būs 24% apmērā līdzšinējo 25% vietā. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

No 2013. gada 1. janvāra likumā „Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā arī izmaiņas attiecībā uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem - no 3000 latiem uz 1000 latiem tiek samazināts slieksnis, no kura ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, savukārt no 10 000 latiem uz 5 000 latiem tiek samazināts slieksnis, no kura nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Tāpat arī nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, būs pienākums deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.

Plānots, ka 2013. gada 1. janvārī stājas spēkā arī jauns Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums. Tas neparedz būtiskas izmaiņas, un tajā kopumā ir saglabātas līdz šim spēkā esošā likuma normas. PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē dažādas normas, paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru. Vienlaikus tas paredz ieviest arī vairākas nodokļu maksātājiem labvēlīgas PVN piemērošanas normas: izvēles iespēja piemērot PVN lietotā nekustamā īpašuma darījumos, tiesības neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu, kā arī līdz 22 eiro ir paaugstināta ar PVN neapliekamā preču sūtījuma vērtība. Likums galīgajā lasījumā Saeimā izskatīts 2012.gada 29.novembrī, un paredzēts izsludināt tuvākajā laikā.

No 2013. gada 1. jūlija tiek palielināts nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 70 latiem uz 80 latiem mēnesī. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

otrdiena, 2012. gada 25. decembris

Investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām - 5,1 miljards USD

Investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām bijis 5,1 miljards ASV dolāru



Starptautisko investoru pieprasījums pēc Latvijas obligācijām sasniedza 5,1 miljardu ASV dolāru jeb 2,73 miljardus latu, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz emitēto obligāciju apmēru.

Investoru lielā interese ir apliecinājums Latvijas veiksmīgi īstenotajai ekonomikas stabilizācijas programmai, veiktajām strukturālajām reformām un fiskālajai disciplīnai. Starptautiskajā emisijā piedalījās investori no Eiropas, ASV un citiem reģioniem.

Emisija apliecina, ka Latvija starptautiskajos tirgos tiek novērtēta ļoti atzinīgi, turklāt Latvijas kredītreitings un investoru uzticība varētu vēl palielināties pēc iestāšanās eiro zonā.

Latvija, 5.decembrī, emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 2,75%, bet ienesīgums - 2,889%.

Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "Deutsche Bank" un "JP Morgan".

Iepriekšējā reize, kad Latvija izlaida starptautiskās obligācijas, bija šā gada februārī. Šo obligāciju fiksētā procentu likme bija 5,25%, bet ienesīgums - 5,375%.

sestdiena, 2012. gada 22. decembris

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme konkrētām maksātāju kategorijām 2013.gadam


Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme konkrētām maksātāju kategorijām 2013.gadam


Labklājības ministrija 2013.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% - darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,13%, kur darba devējs maksās 20,68 % , bet darba ņēmējs - 9,45 % (2012.gadā – 20,80 % un 9,50 %).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2013.gadā iemaksu likme būs 32,55%, kur darba devējs maksās 22,35 %, bet darba ņēmējs – 10,20 % (2012. gadā – 22,53 % un 10,29 %).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā noteikta 32,17% apmērā.

Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme 2013.gadā būs 26,60 % (2012. gadā – 26,74%). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2013.gadā noteikta 33,19% (2012. gadā – 33,18 %).

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2013.gadā. 
Darba ņēmēji, kuri apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem
35,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)
30,13%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi– valsts speciālās pensijas saņēmēji
32,55%
Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
31,45%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
26,60%
Pašnodarbinātie
32,17%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu
29,71%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji
29,02%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka
33,19

Latvijā šogad straujākais eksporta pieaugums ES

Latvijai straujākais eksporta pieaugums ES


Eksports no Latvijas šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājās par 14%, un tas ir straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, to apliecina ES statistikas biroja «Eurostat» dati.


Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pirmajos deviņos mēnešos fiksēts arī Grieķijā - par 12%, kā arī Slovākijā un Lietuvā - par 11%. Kaimiņvalstī Igaunijā eksports palielinājās par 4%.

Eksports ir samazinājies tikai Rumānijā - par 1% un Luksemburgā - par 6%, savukārt, Somijā eksporta apjoms saglabājās nemainīgs.

Tikmēr Latvijas ir palielinājies arī imports par 13%, kas ir otrs lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.


Straujākais importa pieaugums reģistrēts Maltā - par 17%, Latvijā, kā arī Bulgārijā un Lielbritānijā - par 11%.  Lielākais importa apjoma samazinājums reģistrēts Grieķijā - par 13%, Kiprā - par 8% un Itālijā - par 6%. Kopumā importa apjoms samazinājās septiņās valstīs, bet vēl piecās valstīs tas saglabājās nemainīgs.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā imports šogad palielinājās par 8%.

Ja vēlaties uzsākt uzņēmējdarbību laikā, kad pieaug ekonomika un noieta tirgus pasaulē, dibiniet savu uzņēmumu, vairāk informācijas varat atrast sadaļā SIA reģistrēšana.

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Norvēģijā veido latviešu biznesa klubu

Aktīvi Latvijas uzņēmēji Norvēģijā veido latviešu biznesa klubu

Aktīvi Latvijas uzņēmēji Norvēģijā, kuri jau darbojas vai tikai plāno uzsākt biznesu Norvēģijā, veido latviešu biznesa klubu.

Uzņēmēji atzīst, ka šāds biznesa klubs ir nepieciešams un viens no šīs organizācijas uzdevumiem ir sniegt konsultācijas un atbalstu, lai jauniem uzņēmējiem palīdzētu pieņemt pareizus lēmumus savas saimnieciskās darbības ilgtspējīgai attīstībai.

Tiem, kam interesē uzņēmējdarbības uzsākšana Latvijā var gūt vairāk informācijas sadaļā SIA reģistrēšana.

ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

Mikrozuņēmuma nodokļa maksātājiem - saīsināta bilance


Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu likumā.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji papildus jau noteiktajiem atvieglojumiem no nākamā gada varēs sagatavot saīsināto bilanci.
Lai atvieglotu administratīvās procedūras, saīsināto bilanci varēs sagatavot uzņēmumi, kuru bilances kopsumma nepārsniedz 35 tūkstošus latu un neto apgrozījums – 70 tūkstošus latu un kuros nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki.
Šādi uzņēmumi varēs nesastādīt arī pielikumu.
Likumā noteikto informāciju par uzņēmumu varēs norādīt bilances vai saīsinātās bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās.
Tāpat likums nosaka saīsinātās bilances sagatavošanas kārtību un bilances piezīmēs sniedzamās informācijas apjomu.
Grozījumi Gada pārskatu likumā būs spēkā ar 2013.gada 1.janvāri un būs piemērojami gada pārskatiem par 2013.gadu.

Vairāk par grāmatvedību var lasīt sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Virtuālais offiss/ virtuālais birojs

Virtuālais birojs Latvijas uzņēmumiem


Latvijas Republikas normatīvie akti (likumi un noteikumi), ka uzņēmumam (SIA, IK, AS utt) ir jāreģistrē  juridiskā adrese, kurā var sasniegt uzņēmuma pārvaldes institūciju - valdi, vienkārši sakot - jānodrošina uzņēmuma sasniedzamību valsts iestāžu pārstāvjiem. Lai uzņēmums varētu operatīvi veikt uzņēmējdarbību, kā arī optimizēt biroja izmaksas, mēs piedāvājam virtuālā biroja reģistrēšanu un apkalpošanu.

Latvijā reģistrētiem komersantiem/ uzņēmumiem, mēs piedāvājam:

- Juridiskā adrese - kas ietver arī pasta adresi, un pasta pārsūtīšanu klientam
- „.lv”, „.eu” domēna vārda reģistrēšanu un uzturēšanu
- Tālruņa numurus, mobilā tālruņa numurus un faksa numurus ar Latvijas kodu (+371)

Lielākiem uzņēmumiem varam nepieciešamības gadījumā varam piedāvāt arī
- Darba vietas
- Pārrunu telpas
- Kvalificēta sekretāra darbu

- Tālruņa numurus ar automātisko atbildētāju

Vairāk informācijas jūs varat iegūt sadaļā uzņēmuma dibināšana.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

Ārvalsts komersanta/ uzņēmuma filiāles reģistrācija Latvijā

Ārvalstu komersantu/ uzņēmumu filiāles dibināšana un reģistrēšana Latvijā


Ārvalsts komersanta filiāle ir patstāvīga vienība, kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā (mātes) uzņēmuma un tā vārda veic komercdarbību. Atbildība par filiāles saistībām ir galvenajam uzņēmumam jeb mātes kompānijai.

Ārvalsts uzņēmuma filiāles reģistrācijai Latvijas republikas uzņēmumu reģistra komercreģistrā ir jāiesniedz ārvalstu komersanta reģistrācijas dokumenti, kā arī lēmums par filiāles dibināšanu un reģistrāciju Latvijas teritorijā un pilnvarojums konkrētai personai reģistrēt filiāli Latvijā.

Ārvalsts uzņēmuma filiāles dibināšanai un reģistrēšanai Latvijā ir nepieciešams:
- Esošā ārvalsts uzņēmuma nosaukums
- Esošā ārvalsts uzņēmuma reģistrācijas numurs
- Ārvalsts uzņēmuma juridiskā adrese
- Ārvalsts uzņēmuma veids (SIA, AS)
- Filiāles Latvijā firma jeb nosaukums
- Filiāles Latvijā juridiskā adrese
- Ārvalsts uzņēmuma pamatkapitāla lielums
- Informācija par personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt ārvalsts uzņēmumu darbībās, kuras saistītas ar filiāli Latvijā
- Pilnvarojuma apjoms - pilnā apjomā, tikai kādām konkrētām darbībām

Ārvalsts uzņēmuma filiāles dibināšanai un reģistrēšanai Latvijā ir šādi izdevumi:
- valsts nodeva par ārvalsts uzņēmuma filiāles Latvijā reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par ārvalsts uzņēmuma filiāles Latvijā reģistrācijas publikāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 16,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls, atkarībā no notāru izcenojumiem
- bankas pakalpojumu apmaksa – bankas cenrādis

Vairāk informācijas sadaļā uzņēmumu reģistrācija.